Russula zili dzeltena (lat.Russula cyanoxantha)
Sistemātika:- Departaments: Basidiomycota (Basidiomycetes)
- Apakšnodaļa: Agaricomycotina
- Klase: Agaricomycetes (Agaricomycetes)
- Apakšklase: Incertae sedis (nenodefinēts)
- Pasūtījums: Russulales
- Ģimene: Russulaceae (Russula)
- Ģints: Russula (Russula)
- Skatīt: Russula cyanoxantha (zili-dzeltenā russula)
Šīs sēnes cepurītei var būt ļoti dažādas krāsas un daudz toņu. Visbiežāk tas ir violets, pelēks-zaļš, zili pelēks, vidus var būt okera vai dzeltens, un malas ir rozā. Slapjā laikā vāciņa virsma kļūst spīdīga, gļotaina un lipīga, iegūst radiālu šķiedrainu struktūru. Vispirms russula zili dzeltena ir pusapaļa forma, tad tā kļūst izliekta un vēlāk iegūst plakanu izskatu ar padziļinājumu vidū. Galvas diametrs svārstās no 50 līdz 160 mm. Sēnes plāksnes ir biežas, mīkstas, neplīstošas, apmēram 10 mm platas, noapaļotas malās, brīvas pie kāta. Attīstības sākumā tie ir balti un pēc tam kļūst dzeltenīgi.
Kāja ir cilindriska, trausla un poraina, var būt līdz 12 cm augsta un līdz 3 cm bieza.Bieži tās virsma ir grumbuļaina, parasti balta, bet dažas vietas var nokrāsot gaiši purpursarkanā krāsā.
Sēnei ir balts mīkstums, stingrs un sulīgs, griezumā nemaina krāsu. Īpašas smaržas nav, garša ir riekstu. Sporu pulveris ir balts.
Russula zili dzeltena izplatīts lapkoku un skujkoku mežos, var augt gan kalnos, gan zemienēs. Augšanas periods ir no jūnija līdz novembrim.
Starp russulām šī sēne ir viena no gardākajām, to var izmantot kā piedevu gaļas ēdieniem vai pagatavot. Jaunus augļķermeņus var arī marinēt.
Šai sēnei ļoti līdzīga ir vēl viena russula - pelēkā russula (Russula palumbina Quel), kurai raksturīga purpurpelēka cepure, balta, vietām sārta, kājiņa, trausli balti šķīvji. Pelēkā russula aug lapu koku mežos, to var novākt vasarā un rudenī.
