Ozols Millers (Lactarius quietus)
Sistemātika:- Departaments: Basidiomycota (Basidiomycetes)
- Apakšnodaļa: Agaricomycotina
- Klase: Agaricomycetes (Agaricomycetes)
- Apakšklase: Incertae sedis (nenodefinēts)
- Pasūtījums: Russulales
- Ģimene: Russulaceae (Russula)
- Ģints: Lactarius (Miller)
- Skatīt: Lactarius quietus (Oak Miller)
Sinonīmi:
Millers neitrāls
Ozola kamols
Dzirnavnieks ir mierīgs
Poddubnik
Gultnis
Ozola piena vedēja cepure:
Krēmbrūns ar tumšāku centrālo plankumu un izplūdušiem koncentriskiem apļiem; forma sākotnēji ir plakani izliekta, ar vecumu tā kļūst ieliekta. Cepurītes diametrs 5-10 cm Mīkstums ir gaiši krēmīgs, pārrāvumā izdala nerūgtenu bālganu pienainu sulu. Smarža ļoti savdabīga, siena.
Plāksnes:
Krēmīgi brūns, bieži, tek pa kātu.
Sporu pulveris:
Bāls krēms.
Ozola slaucēja kāja:
Cepures krāsas, apakšējā daļā tumšākas, diezgan īsas, 0,5-1 cm diametrā.
Izplatīšanās:
Ozoldzirnavnieks bieži un bagātīgi sastopams no jūnija līdz oktobrim, dodot priekšroku mežiem ar ozola piejaukumu.
Līdzīgas sugas:
Daudzi slaucēji ir līdzīgi, bet ne pārāk līdzīgi; jāatceras par ozola pienainuma (Lactarius quietus) savdabīgo smaržu un nerūgto piena sulu.
Ēdamība:
Ozola slaucējs principā ir ēdams, lai gan ne visiem patiks specifiskā smarža. Piemēram, man tas nepatīk.
Piezīmes
Kaut kāda dīvaina sēne. Visur tas ir pilns, tas vienmēr ir "acu priekšā", taču ļoti maz cilvēku kaut ko par to zina, un bieži vien nav iespējams vienkārši izskaidrot, par kādu sēni ir runa. Lactarius quietus izvairās no liekas uzmanības, kaut kā turoties malā no jebkādiem notikumiem. Tas netiek savākts un samīdīts. Literatūrā - skopas rindas. — Jā, ir tāds slaucējs. Es pats vairākas reizes savācu izmēģinājuma partiju, mēģināju to nogaršot un vienreiz un uz visiem laikiem izlemt, savākt vai nē, un katru reizi nez kāpēc atliku lēmumu. Vai arī viņš nolēma un uzreiz aizmirsa, ka ir izlēmis. Nē, kaut kas nav kārtībā ar šo sēņu ...
