Sēne (Agaricus abruptibulbus)
Sistemātika:- Departaments: Basidiomycota (Basidiomycetes)
- Apakšnodaļa: Agaricomycotina
- Klase: Agaricomycetes (Agaricomycetes)
- Apakšklase: Agaricomycetidae
- Kārtība: Agarices (Agaric vai Lamellar)
- Ģimene: Agaricaceae (šampinjoni)
- Ģints: Agaricus (šampinjoni)
- Skatīt: Agaricus abruptibulbus (Curve Champignon)
vai
Šampinjons izteikti mezglains
Šīs sēnes cepure sasniedz 7-10 cm diametru, sākumā tā izskatās kā neass zvaniņš, bet pēc tam nošķelts konuss ar pārklātām plāksnēm un izliektām malām. Laika gaitā viņa kļūst guļus stāvoklī. Vāciņa virsma ir zīdaina, balta vai krēmkrāsas (ar vecumu iegūst okera nokrāsu). Bojājuma vietās vai nospiežot, tas kļūst dzeltens.
Sēnei ir plānas, biežas, irdenas plāksnes, kurām sākumā ir balta krāsa, pēc tam tā kļūst sarkanbrūna un augšanas perioda beigās kļūst melni brūna. Sporu pulveris ir tumšs, brūnā krāsā.
Līknes šampinjons ir plakana cilindriska kāja, kuras diametrs ir aptuveni 2 cm un augstums ir līdz 8 cm, un tā izplešas virzienā uz pamatni. Kāts ir šķiedrains, ar mezgla pamatni, ar vecumu kļūst dobs, pēc krāsas ir līdzīgs cepurītei un arī nospiežot kļūst dzeltens. Gredzens uz kāta ir vienslāņains, nokarens, plats un plāns.
Sēne sastāv no gaļīga, blīva mīkstuma, dzeltenīga vai balta, nedaudz dzeltena uz griezuma, ar raksturīgu anīsa smaržu.
Aug skujkoku mežos no vasaras vidus līdz oktobrim. Mīl augt meža paklājā, bieži sastopams grupās, bet dažkārt var atrast arī atsevišķus īpatņus.
Tā ir ēdama garšīga sēne , pēc garšas tas nekādā ziņā neatpaliek no lauka sēnēm un tiek izmantots tāpat (pirmajā un otrajā ēdienā, vārīts, marinēts vai sālīts).
Līknes šampinjons pēc izskata atgādina bālu krupju, bet atšķirībā no tā ir spēcīga anīsa smarža, pie pamatnes nav volvas, nospiežot veidojas dzeltenīgi plankumi. Grūtāk to atšķirt no lauka šampinjona, par raksturīgu pazīmi var kalpot tikai izplatības vieta (skujkoku meži) un augļu perioda sākums.
